Meistars, kura darbus novērtē ne tikai Latvijā, bet arī Norvēģijā.
Vārnu galdniecība specializējas plaša profila koka izstrādājumu izgatavošanā pēc individuāla pasūtījuma. Pēc meistara vārdiem „gatavo visu ko” – kāpnes, durvis, galdus, gultas, visa veida mēbeles. Visbiežāk tās ir virtuves iekārtas, bet tikpat daudz arī daudzveidīgas un dažādas sarežģītības kāpnes.
Viens no pēdēja laika meistara mīļākajiem darbiem, kas palicis atmiņā ir mūsdienīga virtuves iekārta Jānim Goloveckim – labimeistari.lv portāla dibinātājam. Tas bija meistardarbs, savienojot akmens marmora virsmu ar koka virtuves detaļām, kurās tika iestrādāti mūsdienīgi tehnoloģiski risinājumi un mehānismi virtuves funkcionalitātei. Laiks bija ļoti ierobežots, jo pasūtītājs plānoja doties uz ārzemēm, bet visi mehānismi prasīja papildus uzmanību. Tomēr meistars godam paveica savu darbu un lepojas ar izdarīto.
Kā sākāt nodarboties ar galdniecību?
Galdnieka profesija meistaram ir asinīs, jo gan viņa tēvs, gan brālis ir galdnieki. Kad jauneklis 15 gadu vecumā nebija drošs par savas nākotnes profesijas izvēli, tad tēvs, labi pārzinādams un mīlēdams savu profesiju, dēlu arī novirzīja uz šo profesiju. Meistars iestājās Jelgavas 45. profesionāli tehniskajā vidusskolā un jau 15 gadu vecumā sāka praksē apgūt šo profesiju.
Pēc tam meistars bijis gan individuālā darba veicējs, gan individuālais komersants. Bet 2002. gadā, kad Jelgavā viņam, brālim un 2 domubiedriem, kas strādāja kopā, uzteikta telpu noma, izdevies realizēt sapni par savas darbnīcas atvēršanu Dobelē.
Kādi bija lielākie izaicinājumi, ar kādiem saskārāties ceļā uz savas darbnīcas izveidi?
Toreiz izaicinājums bijis gana liels, bet abi ar brāli nolēmuši mēģināt. Līdzekļi bijuši ierobežoti un nākotnes prognozes bija grūti paredzēt. Sava klientu loka tobrīd arī vēl nebija. Tā nu nācās “lēkt nezināmajā” un skatīties, kas iznāks. Izvērtējot savas iespējas un vajadzības, abi ar brāli rūpīgi pārdomāja, kādas ir pašas nepieciešamākās lietas, lai uzsāktu savu darbību un nopirka vienu universālu kokapstrādes darbgaldu, kā arī sadabūja dažādus rokas instrumentus un atvēra savu darbnīcu. Drīz radās arī pirmie pasūtījumi un viņu darbi tika iemīļoti un darbs varēja ritēt pilnā sparā.
Kāds bijis lielākais izaicinājums, ar kādu nācās saskarties, lai kļūtu par galdnieku?
Meistaram prāta palicis izaicinājums, kas bija jāpārvar prakses sākumā. Mācību laikā vēl skolotāju pavadībā diezgan bieži bijis jāizgatavo kāpnes, un pēc apmācības tas licies visai viegli paveicams uzdevums. Tā kā kāpņu izgatavošana tika veikta prakses laikā, meistars bez kavēšanās bijis gatavs uzņemties šādu uzdevumu. Tomēr tas izrādījies ne tik viegli paveicams kā sākumā šķitis. Iecerētas bija vītņu kāpnes, kurām ir 180 grādu pagrieziens. Šajā gadījumā īpaši bija jādomā par pakāpienu iestrādi, reliņu un margu savienošanu, ar ko meistars līdz tam nebija saskāries. Saprotot, ka paša spēkiem vien galā tikt būs grūti, meistars griezies pie sava skolotāja, kas devis veiksmīgus padomus šāda izstrādājuma izveidošanai. Tad nu, ieklausoties padomos, darbojoties un rūpīgi strādājot, izdevies gan uzkrāt jaunu pieredzi, gan izveidot brīnišķīgu izstrādājumu, kas sagādāja gandarījumu gan meistaram, gan klientam.
Ko meistars iecerējis nākotnē un kādu sapni jau piepilda?
Meistara nākotnes sapņi un ieceres saistīti ar savu izstrādājumu eksportu uz Norvēģiju. Meistara profesija ir būvgaldnieks un iestājoties krīzei, kā arī samazinoties pasūtījumiem Latvijā, viņš devies uz Norvēģiju. Septiņus gadus strādājot Norvēģija, tika lolots sapnis par darbošanos savā galdniecībā Latvijā un izstrādājumu eksportu uz Norvēģiju. Esot Norvēģijā, meistars cītīgi strādājis pie kontaktu izveides un iestrādēm, lai kādu dienu atkal varētu darboties savā darbnīcā. Šobrīd šis sapnis jau sācis piepildīties. Telefonintervijas laikā notvērām meistaru brīdī, kad viņš ar kārtējo izstrādājumu – kāpnēm, devās ar kuģi uz Norvēģiju. Varam lepoties, ka Latvijā ir meistari, kurus novērtē aiz mūsu valsts robežām, bet kuri par savu darba vietu izvēlas Latviju.
Latvian 
