Kādi bija lielākie izaicinājumi, ar kādiem saskārāties ceļā uz savas darbnīcas izveidi?
Toreiz izaicinājums bijis gana liels, bet abi ar brāli nolēmuši mēģināt. Līdzekļi bijuši ierobežoti un nākotnes prognozes bija grūti paredzēt. Sava klientu loka tobrīd arī vēl nebija. Tā nu nācās “lēkt nezināmajā” un skatīties, kas iznāks. Izvērtējot savas iespējas un vajadzības, abi ar brāli rūpīgi pārdomāja, kādas ir pašas nepieciešamākās lietas, lai uzsāktu savu darbību un nopirka vienu universālu kokapstrādes darbgaldu, kā arī sadabūja dažādus rokas instrumentus un atvēra savu darbnīcu. Drīz radās arī pirmie pasūtījumi un viņu darbi tika iemīļoti un darbs varēja ritēt pilnā sparā.
Kāds bijis lielākais izaicinājums, ar kādu nācās saskarties, lai kļūtu par galdnieku?
Meistaram prāta palicis izaicinājums, kas bija jāpārvar prakses sākumā. Mācību laikā vēl skolotāju pavadībā diezgan bieži bijis jāizgatavo kāpnes, un pēc apmācības tas licies visai viegli paveicams uzdevums. Tā kā kāpņu izgatavošana tika veikta prakses laikā, meistars bez kavēšanās bijis gatavs uzņemties šādu uzdevumu. Tomēr tas izrādījies ne tik viegli paveicams kā sākumā šķitis. Iecerētas bija vītņu kāpnes, kurām ir 180 grādu pagrieziens. Šajā gadījumā īpaši bija jādomā par pakāpienu iestrādi, reliņu un margu savienošanu, ar ko meistars līdz tam nebija saskāries. Saprotot, ka paša spēkiem vien galā tikt būs grūti, meistars griezies pie sava skolotāja, kas devis veiksmīgus padomus šāda izstrādājuma izveidošanai. Tad nu, ieklausoties padomos, darbojoties un rūpīgi strādājot, izdevies gan uzkrāt jaunu pieredzi, gan izveidot brīnišķīgu izstrādājumu, kas sagādāja gandarījumu gan meistaram, gan klientam.
Ko meistars iecerējis nākotnē un kādu sapni jau piepilda?
Meistara nākotnes sapņi un ieceres saistīti ar savu izstrādājumu eksportu uz Norvēģiju. Meistara profesija ir būvgaldnieks un iestājoties krīzei, kā arī samazinoties pasūtījumiem Latvijā, viņš devies uz Norvēģiju. Septiņus gadus strādājot Norvēģija, tika lolots sapnis par darbošanos savā galdniecībā Latvijā un izstrādājumu eksportu uz Norvēģiju. Esot Norvēģijā, meistars cītīgi strādājis pie kontaktu izveides un iestrādēm, lai kādu dienu atkal varētu darboties savā darbnīcā. Šobrīd šis sapnis jau sācis piepildīties. Telefonintervijas laikā notvērām meistaru brīdī, kad viņš ar kārtējo izstrādājumu – kāpnēm, devās ar kuģi uz Norvēģiju. Varam lepoties, ka Latvijā ir meistari, kurus novērtē aiz mūsu valsts robežām, bet kuri par savu darba vietu izvēlas Latviju.